Rožu stādīšana un kopšana pirmajā gadā
padomi rožu audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos
Rožu audzēšanai izvēlas gaišu vietu (kur vismaz 5 stundas dienā iespīd saule), daļējā aizvējā. Jāatceras, ka rozēm nepatīk caurvējš un dobē stāvošs ūdens. Tām nepieciešama auglīga, irdena, gaisa un ūdens caurlaidīga augsne ar reakciju pH 6,5-7,5. Skābākas augsnes regulāri jākaļķo. Smagas māla augsnes jāielabo, rokot mazliet dziļāku bedri un apakšā ieberot oļus un granti. Augsnei der pievienot rupju smilti vai granti, kā arī labi sadalījušos kompostu vai kūtsmēslus. Jārēķinās, ka smagas augsnes sezonas laikā vairākas reizes jāirdina. Vieglā smilts augsnē pirms rožu stādīšanas vēlams iejaukt māla vai kūdras piedevu, stādāmbedres apakšā noteikti jāizveido māla slānis. Pārāk caurlaidīgās smilts augsnes ik gadus bagātīgi jāielabo ar labi satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu. Stādot pie ēkām, rožu krūmam jābūt ne tuvāk par 0,5 m no sienas.
Stādīšanas attālumi: krūmrozēm 60-70 cm, floribundrozēm 45-50 cm, poliantrozēm 30-35 cm, miniatūrrozēm 25 cm, stīgotājrozēm 75-100 cm, bet parka rozēm 1-1,5 m citai no citas. Kombinējot lielāka auguma rozes ar zemākām, vienmēr zemākās stādiet saules pusē no lielajām.
Mūsu piedāvātajiem, siltumnīcā izaudzētajiem stādiem piemērotākais stādīšanas laiks būtu no maija vidus līdz jūnija vidum un no augusta vidus līdz oktobra beigām. Var stādīt arī laikā no jūnija vidus līdz augusta vidum, taču Latvijā parasti tas ir karstākais laiks, kad virszemes daļas aug straujāk nekā sakņu sistēma, bet spēcīga krūma izaudzēšanai nepieciešama tieši dziļākas sakņu sistēmas izveide pirmajā gadā. Stādot karstā laikā, jāpadomā par iespēju biežāk veikt pamatīgu laistīšanu un nodrošināt virszemes daļu noēnošanu. Nesalapojušus divgadīgus stādus var stādīt jau aprīļa vidū, tiklīdz augsne vairs nav pārāk slapja stādīšanai. Ja stādīsiet vēlu rudenī, atcerieties augsni ap stādu apsegt ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, labi sadalījušos kompostu, sausu kūdru vai sausām lapām.
Ideālā variantā rudens stādījumiem augsni sagatavo vismaz mēnesi pirms stādīšanas, bet pavasara stādījumiem – iepriekšējā rudenī. Izrok bedri 2-2,5 lāpstu dziļumā un platumā, neauglīgo apakšslāni kraujot atsevišķi. Bedres apakšu uzirdina. Augšējo slāņu augsni kārtīgi samaisa ar 2 lāpstām laba komposta vai satrūdējušu kūtsmēslu, piejaucot arī nelielu daudzumu fosforu un kāliju saturošus minerālmēslus (var tā saukto “rudens mēslojumu”), nepārsniedzot uz iepakojuma norādītās, 1 jaunam augam paredzētās, devas. Tad bedrē iepiepilda sagatavoto maisījumu. Ja nav sanācis augsni sagatavot savlaicīgi, tad, bedri piepildot, augsni mazliet pieblīvē, vidū atstājot stāda saknēm nepieciešamo caurumu. Lentīti, ar ko apsieta potes vieta, nenoņem, bet tikai ar asu nazi pārgriež pretējā pusē no potzara. Stādot jaunu rozi vecas rozes vietā, obligāti jānomaina augsne!
Svarīgi! Pirms stādīšanas noteikti jāsamērcē sakņu kamols - to var izdarīt, uz pāris stundām ieliekot sakņu kamolu ar visu podiņu silta (ne karsta!) ūdens traukā. Pēc tam stādāmajā bedrē stādu ievieto tā, lai potes vieta atrastos 5-7 cm zem augsnes līmeņa. Zem zemes nedrīkst palikt lapiņas – tās jānogriež. Ideālā variantā stāda sakņu tuvumā iestrādā mikrbioloģisko preparātu rozēm, ko piedāvā SIA “Bioefekts”. Sakņu kamolu apber ar tīru augsni (bez mēslojuma piedevas!), viegli piespiež no visām pusēm, iepilda vēl pēc vajadzības auglīgo augsni, kārtīgi pieblīvē un pamatīgi aplaista. Maija beigās, kad augsne iesilusi, mulčē ar 3-5 cm biezu neitralizētas kūdras kārtu, labi satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu. Ja stādīšanas laikā 7 cm virs potes vietas dzinums nav pietiekoši nobriedis, labāk ap to atstāt piltuvveida bedrīti, kuru pakāpeniski līdz rudenim aizber. Īpaši svarīgi tas ir parka rozēm, kuras tā īsti saņemas tikai pēc iestādīšanas dobē pareizā dziļumā. No bedres apakšas izņemto neauglīgo slāni izlīdzina pa virskārtu vai aizved prom.
Mūsu audzētavā pirms pasūtījuma nogādāšanas stādi jau tiek nedaudz apgriezti. Ja stādīsiet pavasarī vai vasaras sākumā, stādot apgrieziet tos vēl, dzinumiem atstājot 3-5 lapas no apakšas. Apgriešana veicinās stāda sakuplošanu. Rudens stādījumiem dzinumus var nesaīsināt.
Vislabāk stādīt mākoņainā laikā, jo augi no siltumnīcas vēl nav pieraduši pie saules radiācijas un var apdegt. Lai tas nenotiktu, pirmās 3 dienas stādījums jāēno. Ja nav iespējas ēnot, tad vēl neiestādītus augus ar visiem podiņiem var pāris dienas rūdīt, noliekot kādā ēnainā vietā zem klajas debess.
Pirmajā gadā nevajadzētu ļaut rozēm ziedēt – ziedpumpuri jānokniebj, lai izveidojas spēcīga sakņu sistēma, kas nodrošinās veiksmīgāku ziemošanu un bagātīgu ziedēšanu nākamajos gados.
Pirmajā gadā īpaši svarīgi rūpēties, lai rozēm netrūktu ūdens (sevišķi – smilšainākās augsnēs). Sausākā laikā jālaista bagātīgi, lai ūdens iesūktos dziļākajos slāņos aptuveni 40 cm dziļumā. Ja māc bažas, ka tik dziļi nespēsiet salaistīt, iesakām izmēģināt dziļo laistīšanu pa speciālu caurulīti: stādot rozi, blakus sakņu kamolam ierociet kādu 50 cm augstu caurulīti (noder arī pacietas šļūtenes gabals) - tā, lai apakšējais gals atrastos mazliet dziļāk par saknēm, un zem tā jāpaber sauja oļu. Caurulītes augšējam galam jāiznāk vismaz 5 cm virs augsnes; starp laistīšanām caurulītes galu aizdara, lai tajā neiekļūst augsne. Laistāmais ūdens nedrīkst būt auksts!
Ja pirms stādīšanas kārtīgi ielabota augsne, papildmēslojums pirmajā gadā var būt vajadzīgs vienīgi vieglās smilts augsnēs. Jāatceras, ka, sākot no augusta vidus, rozes nedrīkst saņemt slāpekli saturošus mēslošanas līdzekļus. Jau sākas gatavošanās ziemai, tādēļ mēslot vajadzētu ar kāliju, fosforu un magniju saturošiem mēslojumiem. Der arī lapkoku pelni.
Ik gadus vēro, lai rožu krūmā neattīstās potcelma sakņu atvase jeb t.s. meženis, kas atņem barības vielas rožu krūmam, tādējādi to novājinot. Tam raksturīga atšķirīga krāsa, lapu forma un dzeloņi. Tāds dzinums jānogriež iespējami dziļi augsnē, vislabāk – pie saknes, no kuras tas izaudzis. Tāpat regulāri apkaro nezāles, slimības un kaitēkļus, tiklīdz tie parādās. Nezāļu ierobežošanai augsni var pārklāt ar speciālu tumšu augsnes pārklāju (nopērkams dārzkopības veikalos).
Gatavojot rozes ziemai, oktobra beigās krūmus vēlams atlapot. Stīgotājrožu un krūmrožu lokanākos dzinumus saudzīgi noliec un ar kāšiem piestiprina pie augsnes. Ja lietojat metāliskus kāšus, starp rozes dzinumu un kāsi jāieliek bērza tāss gabaliņš. Rudenī rozes nedrīkst zemu apgriezt, lai pa griezuma vietām neiekļūst infekcijas. Oktobra beigās ap ceru veido 20 cm augstu konusu, apraušot augsni. Kad augsne uzsalusi 3-5 cm dziļumā, augsnes konusus apsedz ar 10 cm biezu egļu skuju slāni vai sausām ozolu lapām (kuras nostiprina, pāri pārklājot kādus žagarus). Augsnes konusus var pārsegt ar džutas maisiem, ja tādi pieejami, - tie nepūst un lieliski aiztur salu. Ja nav pieejami iepriekšminētie materiāli, ap konusiem var aptīt un nostiprināt biezo ieziemošanas agroplēvi. Iestājoties salam, garos stīgotājrožu dzinumus arī aptin ar agroplēvi. Ja dzinumu pasargāšanai no samirkšanas izmantojat polietilēna plēvi vai papi, atstājiet vaļā galus ventilācijai. Jāizvairās rozes sasegt pārāk silti.
Ja ziemā veidojas cieta sērsna, rožu ceru tuvumā ar kādu nūju izsit vairākus caurumus, lai rozes zem sniega “nenosmok”. Bargā kailsalā lielāku rožu saknes ārpus sagatavotā konusa vēlams vēl papildus apklāt ar 10 cm biezu neitralizētas kūdras slāni.
Pavasarī (parasti marta beigās) sāk rožu atbrīvošanu no pieseguma. To, protams, nedrīkst darīt, ja vēl pieturas bargs sals. Sākot atsegšanu, bieza sniega sega jāizkliedē un piesegums uzmanīgi jāuzirdina. Piesegumu noņem pakāpeniski vairāku dienu laikā, vēlams – mākoņainās dienās vai pievakarēs. Rozes pēc atbrīvošanas vēlams vēl pāris dienas noēnot, lai dzinumi pamazām pierastu pie saules gaismas un neapdegtu.
Dažas dienas pēc pilnīgas atsegšanas rozes apgriež, noņemot visas apsalušās daļas, izgriežot vājos un slimos dzinumus. Rozes vienmēr griež ar asām dārza šķērēm vai nazi - 1 cm virs veselīga, uz ārpusi vērsta pumpura.
Lai izdodas!
www.palmija.lv
